NOLIKUMS
Nr.75 (prot.Nr.41, 10.§)
2010. gada 26. oktobrī
Rīgas 92. vidusskolas nolikums
Izdots saskaņā ar likuma ”Par
pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas
8.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma
16.panta otro daļu, 28.pantu, 73.panta
pirmās daļas 1.punktu, Izglītības likuma
22.panta pirmo daļu, Vispārējās izglītības
likuma 9.pantu
I Vispārīgie jautājumi
1.Nolikums nosaka Rīgas 92.vidusskolas (turpmāk - Skola) uzdevumus, struktūru un darba organizāciju.
2.Skola ir Rīgas pilsētas pašvaldības dibināta un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (turpmāk - Departaments) pakļautībā esoša vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.
3.Skolu reorganizē un likvidē Rīgas dome, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.
4.Skolai ir sava simbolika, zīmogi ar papildinātā mazā valsts ģerboņa un Rīgas mazā ģerboņa attēlu un Skolas pilnu nosaukumu, kā arī noteikta parauga veidlapas. Skola saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmanto valsts simboliku.
5.Skolas juridiskā adrese: Ulbrokas ielā 3, Rīga, LV - 1021.
II.Darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi
6.Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas nodrošina valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi.
7.Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība.
8.Skolas galvenie uzdevumi:
8.1. īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, to mērķus un uzdevumus;
8.2. izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;
8.3. radīt labvēlīgus apstākļus personības intelektuālajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai;
8.4. veicināt kvalitatīvas mācību un materiālās bāzes veidošanu izglītojamo garīgo un radošo spēju attīstīšanai;
8.5. veidot izglītojamajos labas kultūras, uzvedības iemaņas aktīvai līdzdalībai demokrātiskas sabiedrības apstākļos un spējai uzņemties atbildību, risinot kopīgas problēmas;
8.6. sadarboties ar izglītojamo vecākiem (persona, kas realizē aizgādību; turpmāk – vecāki), lai nodrošinātu un veicinātu pozitīvu izglītojošo darbību, kvalitatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību izglītības programmu mērķu sasniegšanā;
8.7. īstenot interešu izglītības programmas;
8.8. racionāli izmantot izglītībai iedalītos finanšu resursus.
III Īstenojamās izglītības programmas
9.Izglītojošo darbību reglamentējošie dokumenti ir izglītības programmas.
10.Vispārējās izglītības programmu saturu un īstenošanu reglamentē Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, citi normatīvie akti.
11.Skola īsteno:
11.1. vispārējās pamatizglītības mazākumtautību programmu (kods 21011121);
11.2. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību izglītības programmu (kods 31011021);
11.3. vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību izglītības programmu (kods 31013021);
11.4. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību izglītības programmu (kods 31011022).
12.Skola, saskaņojot ar Departamentu, īsteno interešu izglītības programmas.
13.Skola, saskaņojot ar Departamentu, var īstenot arī citas izglītības programmas, veicot to licencēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
14.Skolā mācības notiek krievu un latviešu valodā.
IV. Izglītības procesa organizācija
15.Izglītības procesa organizāciju nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Ministru kabineta noteikumi, citi normatīvie akti un Skolas iekšējo kārtību reglamentējošie normatīvie akti.
16.Mācību gada ilgumu nosaka Vispārējās izglītības likums. Mācību gada un semestru sākuma un beigu laiku, kā arī izglītojamo brīvdienas nosaka Ministru kabinets.
17.Izglītojamo uzņemšana un pārcelšana Skolā notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Uzņemot izglītojamos 1.klasē, tiek ievēroti Rīgas domes saistošie noteikumi. 1.klašu skaitu nosaka Departaments.
18.Uzņemot izglītojamos Skolā vispārējās vidējās izglītības programmas apguvei, Skola var noteikt papildu prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem. Uzņemšanu reglamentē Skolas direktora apstiprināti iekšējie noteikumi, kas saskaņoti ar Departamentu.
19.Mācību nedēļas garums ir 5 darba dienas. Skolas darba dienas organizāciju nosaka Skolas iekšējās kārtības noteikumi.
20.Mācību darba organizācija Skolā tiek organizēta dienas un vakara maiņā.
21.Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda.
22.Izglītojamo maksimālo mācību stundu slodzi nosaka Vispārējās izglītības likums.
23.Mācību stundu slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo Skolas direktora apstiprināts mācību priekšmetu stundu saraksts.
24.Mācību priekšmetu stundu saraksts:
24.1. ietver Skolas izglītības programmu stundu plānos nosauktos mācību priekšmetus un klases audzinātāja stundu;
24.2. ir pastāvīgs visu semestri;
24.3. neietver fakultatīvās un individuālās nodarbības, kas tiek organizētas, ievērojot brīvprātības principu un izglītojamo intereses, un kurām tiek veidots atsevišķs saraksts, ko apstiprina Skolas direktors.
25.Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stunda, kurā pārrunājamās tēmas nosaka Skolas izglītības programmas un audzināšanas darba virzieni.
26.Mācību gada laikā klase var organizēt mācību ekskursijas, mācību olimpiādes, projektus, sporta pasākumus un citus ar izglītības procesu saistītus pasākumus atbilstoši mācību priekšmetu tematiskajiem plāniem un Skolas darba plānam.
27.Skola piedāvā izglītojamajiem interešu izglītības nodarbības ārpus obligātā mācību laika. Skolas interešu izglītības nodarbību sarakstu apstiprina Skolas direktors.
28.Skola var organizēt pagarinātās dienas grupu darbu l.-4.klasēs.
29.Izglītojamie īpašos gadījumos vienā gadā var apgūt divu vai vairāku klašu mācību priekšmetu (kursu) programmu saturu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Pedagoģiskā padome lemj par iespēju izglītojamajam atzīt par apgūtu divu vai vairāku klašu mācību priekšmetu (kursu) programmu saturu. Pamatojoties uz Pedagoģiskās padomes ieteikumu, Skolas direktors izdod rīkojumu.
30.Skolā izglītojamo mācību sasniegumus vērtē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Katra semestra beigās izglītojamie saņem liecību.
31.Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikto kārtību un ievērojot Pedagoģiskās padomes ieteikumu, Skolas direktors apstiprina pēcpārbaudījumus un papildu mācību pasākumus (konsultācijas) izglītojamajiem, kuriem ir nepietiekams vērtējums kādā mācību priekšmetā gadā vai nav vērtējuma. Par to informē izglītojamos un vecākus, kā arī veic attiecīgu ierakstu izglītojamā liecībā.
32.Vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības apguvi apliecinošu dokumentu izsniegšana notiek atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
33.Ar izglītības procesu saistītus jautājumus risina Pedagoģiskā padome, kuru vada Skolas direktors. Pedagoģiskā padome darbojas, ievērojot Vispārējās izglītības likumā noteiktās normas un saskaņā ar Pedagoģiskās padomes reglamentu, ko apstiprina Skolas direktors. Pedagoģiskās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
34.Pedagoģiskā padome:
34.1. akceptē izglītības programmu izvēli, Skolas attīstības plānu;
34.2. iesniedz priekšlikumus Skolas direktoram par grozījumiem Skolas nolikumā un Skolas iekšējo kārtību reglamentējošajos normatīvajos aktos;
34.3. izvērtē mācību, audzināšanas un interešu izglītības darba rezultātus, ierosina priekšlikumus darba uzlabošanā;
34.4. izskata jautājumus un iesaka Skolas direktoram pieņemt lēmumus par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, pēcpārbaudījumiem, atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē;
34.5. izskata jautājumus un iesaka Skolas direktoram pieņemt lēmumus par izglītojamo atskaitīšanu no Skolas Ministru kabineta noteikumos un Skolas nolikumā paredzētajos gadījumos;
34.6. apspriež citus ar pedagoģisko darbu saistītus jautājumus.
35.Pedagogi izstrādā mācību priekšmetu programmas atbilstoši mācību priekšmeta standartam. Izstrādātās mācību priekšmetu programmas izvērtē Skolas metodiskās komisijas un apstiprina Skolas direktors.
36.Valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos un mācību priekšmetu standartos noteikto prasību kvalitatīvai nodrošināšanai atsevišķu mācību priekšmetu pedagogus apvieno metodiskajās komisijās, kuru skaitu un sastāvu nosaka Skolas direktors. Metodisko komisiju darbs tiek organizēts, pamatojoties uz metodisko komisiju reglamentu, ko apstiprina Skolas direktors. Metodisko komisiju darbu vada direktora vietnieks izglītības jomā un koordinē Metodiskā padome.
37.Metodiskās komisijas:
37.1. izvērtē pedagogu izstrādātās mācību priekšmetu programmas un ierosina tās apstiprināt Skolas direktoram;
37.2. apspriež pedagogu izstrādātos mācību priekšmetu satura tematiskos plānus un saskaņo katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafiku semestrim;
37.3. veicina starppriekšmetu saikni starp atsevišķiem mācību priekšmetiem vai tēmām;
37.4. analizē izglītojamo mācību sasniegumus un pedagogu darba rezultātus, sekmē pedagogu tālākizglītību un izglītojamo karjeras izvēli;
37.5. sniedz atbalstu pedagogiem metodiskajos jautājumos, sekmē jaunu darba formu un metožu ieviešanu;
37.6. risina jautājumus, kas saistīti ar mācību saturu, mācību līdzekļu izvēli un pielietošanu, Skolas inovatīvo darbību;
37.7. analizē Skolas darbu un piedalās Skolas attīstības plāna izstrādē, kā arī Skolas darba plāna izstrādē mācību gadam;
37.8. organizē mācību priekšmetu olimpiādes, projektu nedēļas, zinātniski pētniecisko darbu vadīšanu un aizstāvēšanu, pedagoģiskās pieredzes apmaiņu, stundu vērošanu un analizēšanu un citus ar mācību procesu saistītus pasākumus;
37.9. nosaka vienotu izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
V. Izglītojamo tiesības un pienākumi
38.Izglītojamo vispārīgās tiesības un pienākumi noteikti Izglītības likumā.
39.Izglītojamo tiesības:
39.1. saņemt motivētu savu zināšanu un uzvedības novērtējumu;
39.2. saņemt palīdzību mācību vielas apguvē, pedagogu bezmaksas konsultācijas noteiktā laikā, ja mācību viela nav apgūta attaisnojoša iemesla dēļ;
39.3. pārstāvēt Skolu dažāda veida pasākumos atbilstoši savām spējām un interesēm;
39.4. piedalīties Skolēnu pašpārvaldes darbībā atbilstoši Skolas nolikumam un Skolēnu pašpārvaldes reglamentam;
39.5. piedalīties Skolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;
39.6. prasīt korektu izturēšanos pret sevi;
39.7. izrādīt iniciatīvu zināšanu un prasmju apguvē;
39.8. saņemt informāciju ar izglītošanos saistītajos jautājumos.
40.Izglītojamo pienākumi:
40.1. mācībām paredzēto laiku izmantot pilnībā, sistemātiski gatavojoties mācību stundām un nodarbībām;
40.2. uzņemties personīgu atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā un tās organizētajos pasākumos;
40.3. ievērot Skolas iekšējo kārtību reglamentējošos normatīvos aktus;
40.4. darboties un uzvesties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
40.5. būt tolerantiem pret citu uzskatiem;
40.6. censties izprast, iepazīt un savā darbībā ievērot demokrātisma un pilsoniskas sabiedrības pamatprincipus;
40.7. rūpēties par Skolas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot tās tradīcijas;
40.8. rūpēties par Skolas estētiskās vides, inventāra saglabāšanu, kārtību, tīrību, veikt dežuranta pienākumus Skolā un klasē;
40.9. rūpēties par savu veselību, personīgo higiēnu un ārējo izskatu;
40.10. saudzēt dabu un apkārtējo vidi.
41.Izglītojamajiem, kuri pārkāpj Skolas iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, aizrādījumu, rājienu, par to rakstiski informējot vecākus.
42.Ja 10. – 12.klases izglītojamais nav saņēmis vērtējumu gadā vai vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā ir nepietiekams (zemāks par 4 ballēm), kā arī par rupjiem vai atkārtotiem Skolas nolikuma, Skolas iekšējās kārtības noteikumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, informējot vecākus un ievērojot Pedagoģiskās padomes sēdes lēmumu, Skolas direktors var izglītojamo atskaitīt no Skolas.
VI. Skolas vadība
Pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumi
43.Skolu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Rīgas domes prezidijs, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Darba līgumu ar Skolas direktoru slēdz Departamenta direktors. Skolas direktors tiek atestēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
44.Skolas direktora kompetence noteikta Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, darba līgumā un Skolas nolikumā. Skolas direktors vada Skolas attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs par Skolas darbību un izglītības programmu īstenošanu.
45.Skolas direktora pienākumi:
45.1. nodrošināt likumu, citu normatīvo aktu, Rīgas domes lēmumu, Departamenta rīkojumu ievērošanu un izpildi Skolā;
45.2. organizēt Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi un nodrošināt to izpildi;
45.3. pieņemt darbā un atlaist no darba Skolas darbiniekus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un noteikt darbinieku pienākumus un tiesības;
45.4. pieņemt darbā pedagogus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām;
45.5. noteikt darbinieka darba samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
45.6. atbildēt par izglītības procesa organizāciju Skolā;
45.7. vadīt Pedagoģisko padomi;
45.8. nodrošināt Skolas padomes izveidi un atbalstīt izglītojamo pašpārvaldes izveidi un darbību;
45.9. nodrošināt izglītojamo profilaktisko medicīnisko aprūpi;
45.10. atbildēt par izglītojamo veselībai nekaitīgas un drošas vides radīšanu Skolā un tās organizētajos pasākumos;
45.11. organizēt izglītojamo ēdināšanu;
45.12. atbilstoši savai kompetencei izdot rīkojumus un dot norādījumus Skolas darbiniekiem;
45.13. atbildēt par apstiprināto finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei;
45.14. savu pilnvaru ietvaros atbildēt par Skolas intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
45.15. nodrošināt elektronisko reģistru uzturēšanu: pārskatus VS-1, informāciju par Skolas izglītojamajiem, darbiniekiem un citu Skolu un pašvaldību interesējošo informāciju;
45.16. sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm, vecākiem, nevalstiskajām organizācijām u.c. Skolas darbības nodrošināšanai, izglītības kvalitātes paaugstināšanai, izglītojamo karjeras izpētei un virzīšanai;
45.17. pildīt citus normatīvajos aktos minētos pienākumus.
46.Skolas direktora tiesības:
46.1. iecelt amatā direktora vietniekus, apstiprināt klašu audzinātājus;
46.2. deleģēt Skolas darbiniekiem konkrētu uzdevumu, funkciju veikšanu;
46.3. apstiprināt pedagogu izstrādātās mācību priekšmetu programmas;
46.4. pārstāvēt Skolas intereses valsts, pašvaldības un nevalstiskajās institūcijās, kā arī visa līmeņa tiesās;
46.5. izmantot citas normatīvajos aktos minētās tiesības.
47.Skolas direktora vietnieki nodrošina kvalitatīvu izglītošanas procesa organizāciju un norisi Skolā. Skolas direktors nosaka pamatprasības direktora vietnieku profesionālajai atbilstībai, viņu pienākumus un tiesības. Skolas direktora vietnieku pienākumi un tiesības noteikti Skolas direktora apstiprinātos amatu aprakstos.
48.Skolas direktora vietnieku izglītības jomā pamatpienākumi:
48.1. izglītības programmu īstenošanas procesa organizācija un pārraudzība;
48.2. katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafika koordinēšana;
48.3. metodiskā darba un metodisko komisiju organizatoriskā darba vadība;
48.4. audzināšanas darba koordinācija;
48.5. Skolas tradīciju sekmēšana un saglabāšana;
48.6. sociāli tiesiskās un pedagoģiskās palīdzības organizēšana izglītojamajiem;
48.7. mācību un audzināšanas darba iekšējās kontroles nodrošināšana Skolā;
48.8. pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas veicināšana;
48.9. Skolas darba plānošana un pašvērtējuma procesa koordinēšana.
49.Skolas direktora vietnieku izglītības jomā tiesības:
49.1. izstrādāt priekšlikumus izglītības procesa organizācijas pilnveidošanai;
49.2. piedalīties kvalifikācijas paaugstināšanas semināros un kursos;
49.3. iesniegt priekšlikumus Skolas direktoram par pedagogu darba vērtējumu;
49.4. prasīt un saņemt konsultācijas un informāciju par izglītošanas jautājumiem un socioloģiskajiem pētījumiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, tās pakļautībā esošām iestādēm, pašvaldības, Departamenta;
49.5. prasīt pedagogiem mācību vielas tematisko sadali, stundu plānus, pārbaudes darbu grafikus u.tml.
50.Pedagogu vispārīgās tiesības un pienākumi noteikti Izglītības likumā.
51.Pedagogu tiesības:
51.1. izteikt priekšlikumus Skolas attīstībai, mācību procesa organizācijai, iekšējās kārtības nodrošināšanai u.c.;
51.2. ievēlēšanas gadījumā darboties Skolas padomē;
51.3. saņemt konsultācijas un informāciju ar izglītošanu saistītajos jautājumos no Skolas vadības.
52.Pedagogu pienākumi:
52.1. plānot savu darbu, izvēlēties vai izstrādāt mācību priekšmetu programmas saskaņā ar mācību priekšmeta standartu;
52.2. izglītošanas procesā iekļaut audzināšanas darbu;
52.3. atbildēt par izglītojamo drošību mācību laikā un pedagogu organizētajos pasākumos;
52.4. veidot pozitīvu sadarbības vidi;
52.5. ievērot izglītojamo individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, iespējas;
52.6. motivēt izglītojamos mācīties un ticēt savām spējām;
52.7. veicināt, vadīt un sniegt atbalstu talantīgiem izglītojamajiem un izglītojamajiem, kuriem ir grūtības mācībās;
52.8. ievērojot izglītojamo tiesības, nekavējoties ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem Skolas sociālajam pedagogam vai Skolas vadībai;
52.9. ievērot Skolas iekšējās kārtības noteikumus un savlaicīgi veikt ierakstus Skolas dokumentācijā;
52.10. rūpēties par savu veselību un veikt obligātās profilaktiskās veselības pārbaudes;
52.11. tiešo darba pienākumu veikšanai pieņemt savā atbildībā mācību telpu, tās inventāru un mācību līdzekļus, nodrošināt to uzturēšanu kārtībā;
52.12. pildīt darba līguma, amata apraksta, Skolas nolikuma, darba un iekšējās kārtības noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.
53.Citu darbinieku tiesības un pienākumi noteikti Darba likumā, Skolas darba kārtības noteikumos un amatu aprakstos.
VII. Skolas pašpārvalde
54.Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota Skolas pašpārvalde – Skolas padome. Tā darbojas saskaņā ar Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā minētajām normām un Skolas padomes reglamentu.
55.Izglītojamo pašpārvalde – Skolēnu pašpārvalde - ir sabiedriska izglītojamo institūcija. To ar Skolas vadības atbalstu izglītojamie veido pēc savas iniciatīvas. Tā darbojas saskaņā ar Skolēnu pašpārvaldes reglamentu.
56.Skolēnu pašpārvalde:
56.1. iesniedz priekšlikumus Skolas padomei, Skolas vadībai, Pedagoģiskajai padomei izglītības procesa un Skolas darbības uzlabošanai;
56.2. sekmē izglītojamo brīvā laika lietderīgu izmantošanu;
56.3. piedalās Skolas sabiedrisko pasākumu organizatorisko jautājumu risināšanā;
56.4. var izvirzīt pārstāvjus attiecīgajās reģionālajās izglītojamo pašpārvaldēs;
56.5. veic citus Skolēnu pašpārvaldes reglamentā noteiktos uzdevumus.
VIII. Skolas darbības tiesiskuma nodrošināšana, administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana
57.Skolas darbības tiesiskumu nodrošina Skolas direktors.
58.Skolas darbinieku faktisko rīcību privātpersonas apstrīd Skolas direktoram.
59.Skolas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersonas apstrīd Departamenta direktoram.
IX. Skolas iekšējo kārtību reglamentējošo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība
60.Skola, iesaistot Skolas pašpārvaldes institūcijas, patstāvīgi izstrādā Skolas iekšējo kārtību reglamentējošos normatīvos aktus.
61.Skolas iekšējo kārtību reglamentējošos normatīvos aktus izdod Skolas direktors bez saskaņošanas ar Departamentu, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
X. Skolas saimnieciskā darbība
62.Skola var sniegt šādus maksas pakalpojumus, ja tas netraucē izglītības programmu īstenošanu:
62.1. telpu un sporta objektu iznomāšana;
62.2. inventāra, iekārtu, transporta līdzekļu iznomāšana;
62.3. maksas pulciņu nodarbības (t.sk., pagarinātās dienas grupa);
62.4. Skolas organizētās izglītojošās nometnes;
62.5. citi maksas pakalpojumi, kas apstiprināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
63.Skolas darbības nodrošināšanai Skolas direktors atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgs slēgt privāttiesiskus līgumus.
64.Skolas saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta Skolas telpu un teritorijas apsaimniekošana.
XI. Skolas finansēšanas avoti un kārtība
65.Skolas finansēšanas avoti ir:
65.1. valsts budžeta līdzekļi;
65.2. pašvaldības budžeta līdzekļi;
65.3. papildu finanšu līdzekļi.
66.Maksu par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi Skolā sedz no valsts un pašvaldības budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Interešu izglītības programmas finansē no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem.
67.No valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta pedagogu darba samaksa.
68.No pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta Skolas uzturēšanas un saimniecisko izdevumu segšana un saimnieciskā (tehniskā) personāla darba samaksa.
69.Papildu finanšu līdzekļi izmantojami tikai Skolas materiālās bāzes uzturēšanai, Skolas attīstībai, grāmatu, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei. Par papildu līdzekļu izmantošanu Skolas direktors atskaitās Skolas padomei.
70.Skolas finanšu līdzekļu aprite ir centralizēta, Skolas finanšu plānošanas procesu un budžeta izpildes administrēšanu nodrošina Departamenta Finanšu pārvalde.
71.Skolas direktors organizē un nodrošina Skolas darbību budžetā paredzēto un Skolas tāmē apstiprināto līdzekļu ietvaros, atbild par to racionālu un efektīvu izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
Rīgā 2010.gada 29.oktobrī
Cera 67026872
