Mūsu skolēni aktīvi piedalījas Latviešu biedrību savienības organizētajā 4. mazākumtautību skolu skatuves runas mākslas konkursā “Es runāju latviski” ar devīzi “Tu esi Latvija”. Konkurss bija veltīts Latvijas simtgadei. Tajā skolēni, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, latviski runāja dzeju un prozu par mūsu valsti, kurai šogad svinam simtgadi.
Anželika Starovoitova 3.a klase - atzinība
Zlata Kovaļevska 4.b klase - atzinība
Marija Guržija 12.a klase - atzinība
vairāk bilžu šeit.
vairāk par konkursu šeit.
Starp pašiem mazākajiem – 1.–3.klases – skolēniem pirmo vietu ieguva Jelgavas 6.vidusskolas trešklasniece Polīna Matosova (skolotāja Daina Gasparoviča), kas runāja divus Regīnas Urtānes dzejoļus. Otrajā vietā bija Rīgas 10.vidusskolas 2.klases skolniece Emīlija Šmitenberga, bet trešajā – Rīgas 34.vidusskolas 3.klases skolēns Matvejs Savkovs.
Ar lielisku Rūdolfa Blaumaņa “Tālavas taurētāja” interpretāciju 4.–6.klašu grupā uzvarēja Rīgas 34.vidusskolas 4.klases skolēns Lermans Arije (Lerman Arye), kuru konkursam sagatavoja skolotāja Sandra Krauze. Otro vietu ieguva Aizkraukles novada vidusskolas 4.klases skolēns Viktors Morevs un trešo – 5.klases skolēns Roberts Marģevičs no Rīgas Ostvalda vidusskolas, no kura tikai pavisam nedaudz atpalika Liepājas A.Puškina 2.vidusskolas 6.klases skolniece Kira Dedunova.
Ar ļoti izjustu Leonīda Breikša “Lūgšanas” skanējumu pirmo vietu 7.–9.klašu grupā ieguva Rīgas 10.vidusskolas 9.klases skolēns Antons Gusevs (skolotāja Ieva Grahoļska). Otro vietu 7.–9.klašu grupā ieguva Liepājas A.Puškina 2.vidusskolas 8.klases meitene Luīza Čerņikova, bet trešo – Rīgas Anniņmuižas vidusskolas 9.klases skolniece Jekaterina Bezručenko.
Visnobriedušāko konkursantu vidū – 10.–12.klašu grupā – labāko sniegumu rādīja Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas izlaiduma klases audzēkne Anastasija Golobkova (skolotāja Dzintra Grišāne), otro atstājot savu vienaudzi Denisu Kovanski no Rīgas 10.vidusskolas, bet trešo – Liepājas A.Puškina 2.vidusskolas nākamo abiturienti Milēnu Kuharuku.
Konkursa noslēguma – trešajā – kārtā labākos deklamētājus no 28 Aizkraukles, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rīgas, Rēzeknes, Strenču un Ventspils mazākumtautību skolām vērtēja žūrija, kurā bija gan Latviešu biedrību savienības pārstāvji, gan pedagogi, gan skatuves runas specifikas pārzinātāji, tostarp rakstnieka Alberta Kronenberga mazmeita Ilze Saulīte-Jansone un aktieris Zigurds Neimanis, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā referente jaunatnes jomā Alma Brinkmane un Latvijas Radio programmu vadītājs Jānis Ramāns, rakstniece Jana Veinberga, Annas Brigaderes muzeja “Sprīdīši” vadītāja Rasma Rapa un citi.
Viens no konkursa uzvarētājiem – Antons Gusevs – konkursa dalībniekus un viesus iepriecināja arī ar Alberta Kronenberga dzejas ekspreslasījumu krievu valodā pie rakstnieka pieminekļa Slokā, kur notika konkursantiem īpaši veltīts literārs pasākums. Par Slokā dzimušo rakstnieku stāstīja viņa mazmeita Ilze Saulīte-Jansone, bet fragmentus no dzejojuma “Mazais ganiņš” lasīja aktieris Zigurds Neimanis. Sākumskolas “Ābelīte” 4.klases skolniece Alina Bondareva skandēja savu konkursa priekšnesumu “Pārnovada zaķis Spricis”. Skolēnus laipni uzņēma Slokas Alberta Kronenberga bibliotēkā, kur iekārtota rakstniekam veltīta izstāde. Par šo latviešu bērnu iemīļoto rakstnieku mazākumtautību bērni no visas Latvijas varēja daudz ko uzzināt arī no izstādes un bērnu zīmējumiem Slokas pamatskolā, kur norisinājās konkursa noslēguma kārta un laureātu apbalvošana.
Konkursa organizatori pateicas visām 28 Aizkraukles, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rīgas, Rēzeknes, Strenču un Ventspils skolām, kuras konkursā kopumā bija iesaistījušas 10 480 skolēnu.
Konkursa norisi finansiāli, organizatoriski vai ar balvām dalībniekiem atbalstīja izdevniecība „Zvaigzne ABC”, SIA “Akvaparks”, SIA “Latvijas Finieris”, SIA „Lesjofors Springs LVL SEZ”, SIA “Stenders”, biedrības “Sadarbības platforma”, „Jaunietis jaunietim”, “Kronenbergs un draugi”, Jūrmalas Latviešu biedrība un daudzi citi. Visas skolas, kā arī katrs konkursa dalībnieks dāvanā saņēma grāmatas par Latviju un tās izcilajiem ļaudīm. Bija padomāts arī par paldies latviešu valodas un literatūras skolotājiem, kas sagatavoja dalībniekus konkursa trešajai kārtai.
Latviešu biedrību savienības organizētā mazākumtautību skolu skatuves runas mākslas konkursa “Es runāju latviski” primārais uzdevums ir ieinteresēt mazākumtautību skolēnus par latviešu literatūru un Latvijas vēsturi, lai veicinātu sabiedrības konsolidāciju un vienotu izpratni par vēsturiskajiem procesiem.
Konkurss tradicionāli notiek trīs kārtās – vispirms skolās visi skolēni runā konkursa repertuāru stundās un saņem par to vērtējumu. Pēc tam notiek konkurss skolā. Noslēgumā katras vecuma grupas labākie daiļasītāji savu sniegumu rāda konkursa trešajā kārtā, kur tiekas ar vienaudžiem no visas Latvijas.
Atšķirībā no daudzām citām daiļlasīšanas sacensībām Latviešu biedrību savienības rīkotajā konkursā līdztekus skolēna skatuviskajai stājai lielākā uzmanība tiek pievērsta prasmei runāt latviski un izprast runāto, tāpēc žūrija pēc priekšnesuma uzdod jautājumus par to, kā ir izprasti izvēlētie literārie darbi un to valoda.
Otrs būtisks nosacījums ir, lai konkursā piedalītos ne tikai labākie valsts valodas pratēji, bet visi skolas izglītojamie, līdz ar to padziļināti iepazīdami latviešu literatūru. Pēc konkursa notikušajā sanāksmē, kur skolu pārstāvji tikās ar Latviešu biedrību savienības vadību, lai pārrunātu, kā konkursu turpmāk organizēt vēl iedvesmjošāku, augstu tika novērtēta un par unikālu atzīta nolikuma prasība konkursā iesaistīt skolas visus skolēnus.
Vairāk informācijas: 29 404 864, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..
